“Kad person zvana no Latvijas iekšzemes un vaicā par iespēju ierīkot spici, pirmais, ko vaicāju, – kā izskatās uzarts lauks, vai tas ir smilšains, vai ir māls un akmeņi. Tas palīdz spriest par vietu, nemaz to neapmeklējot klātienē,” turpina Indriķis Slava. “Spici var ierīkot tikai tad, ja gruntsūdens līmenis nav zemāks par deviņiem metriem.
Vidēji dziļurbuma cena tiek aprēķināta par katru metru dziļuma, un tas var svārstīties no 65 līdz 80 EUR par metru, atkarībā no urbšanas apstākļiem.
Regulāra tīrīšana palīdzēs uzturēt optimālu ūdens plūsmu un novērst smilšu vai nogulšņu uzkrāšanos. Par šiem darbiem nav garantijas - ja urbumam tiks veikta regulāra apkope - pareizi izurbts un apkalpots (tīrīts) nostrādās gadu desmitus.
Visbiežāk sastopamie ūdens saturošie ieži ir kvartāra smilts, dolomīts un smilšakmens. Dažādās Latvijas vietās to dziļums var atšķirties. Kvartāra smilts un arī dolomīts bieži ir sastopams tuvu zemes virskārtai un šo urbumu dziļumi nereti ir līdz ten - 30 m.
five. Kad saņemtas vajadzīgās atļaujas, tiek veikti dziļurbuma izveides darbi un dziļurbuma sūkņa apsaite, ja tāda nepieciešama. Kad darbi pabeigti, tiek nodotas ūdens analīzes, kas apstiprina ūdens kvalitāti atbilstoši MK noteikumu prasībām.
Spices ierīkošana ir īpaši piemērota tādām vietām kā Mārupe, Jaunmārupe, Ādaži, Carnikava, Plakanciems u.t.t, kur ģeoloģiskie apstākļi ļauj iegūt ūdeni no seklākiem slāņiem. Daudzu gadu garumā esam ieguvuši plašu pieredzi par praktiski visiem perīfuel reģioniem.
Baltijas valstu reģions ir ļoti bagāts ar pazemes saldūdeni. Atmosfēras ūdens, nokļuvis gruntsūdeņos, turpina filtrēties cauri dažāda litoloģiskā sastāva iežiem uz dziļākiem slāņiem jeb ūdens horizontiem. Ūdens horizontus ģeologi klasificē pēc iežu filtrācijas īpatnībām un ģeohronoloģiskā vecuma. Ūdens ieguve horizontos pārsvarā notiek no smilšakmeņiem vai plaisainiem dolomītiem. Horizontus vienu no otra visbiežāk atdala sprostslāņi ar ļoti vāju ūdens caurlaidību – māli, merģeļi, aleirolīti. Gruntsūdeņos sastopamais ūdens parasti ir bez hidrostatiskā spiediena. No tiem infiltrējies dziļākos horizontos, ūdens jau ir zem spiediena, un šādus pazemes ūdeņus dēvē par artēziskiem.
Veicam dziļurbumu jeb artworkēzisko aku urbšanu līdz three hundred m un ūdensapgādes ierīkošanu, kā arī veidojam urbumus termozondēm (siltumsūkņiem).
Ķīmiskie piemaisījumi: Dziļajos urbumos ūdens bieži satur dzelzi un kaļķi, kas var spices ierikosana ietekmēt ūdens kvalitāti. Šādos gadījumos ir nepieciešams uzstādīt specializētus attīrošos filtrus, lai nodrošinātu augstu ūdens kvalitāti.
Nepareizs ir arī uzskats, ka ap spici pazemē veidojas dobums. Smiltis cieši piekļaujas spices kolonnai. Ierīkošanas laikā grunts tiek atbrīvota tikai no ļoti sīkiem piemaisījumiem – pārsvarā māla duļķēm.
Urbuma veikšanai nepieciešamas 2–7 darba dienas, ekspluatācijas laiks ir krietni lielāks – 50 un vairāk gadi, jo kā filtrs šādos urbumos darbojas pats kaļķakmens, un urbuma applūšana nenotiek. Dziļo aku ūdens bieži satur lielus dažādu ķīmisko elementu piemaisījumus. Raksturīgākie piemaisījumi Latvijā ir dzelzs un kaļķis. Šādos gadījumos akām jāuzstāda speciālie attīrošie filtri.
No ūdens apgādes sistēmām visekonomiskākā ir spice, kuru var ierīkot smilšainās augsnēs, piemēram, Pierīgā. Spici parasti veido mājas pagalmā, lai būtu ērti pieejama.
“Plastmasas spices pirms gadiem desmit sāku ierīkot pirmais. Iemesls – satisfiedāla spice salīdzinoši ātri aizaug. Elektroķīmisku procesu dēļ laika gaitā pie fulfilledāla caurules izgulsnējas ūdenī esošie minerāli, un veidojas ciets, ūdensnecaurlaidīgs apaugums. Plastmasas spicēm šāds apaugums neveidojas, un spicēm jebkuros apstākļos jākalpo vismaz 20–thirty gadu.”
Tādējādi pašam jāparūpējas par to, lai pievadītu mājai ūdeni, kā arī atbilstīgi likumdošanai notekūdeņi tiktu savākti un nepiesārņotu copyrightārtējo vidi.